Atteikšanās no brokastīm kļūst arvien populārāka — ko par to saka speciālisti

Ilgu laiku brokastis tika uzskatītas par dienas svarīgāko maltīti, taču pēdējo gadu pētījumi ir būtiski mainījuši šo priekšstatu.

Arvien vairāk cilvēku izvēlas izlaist brokastis — ne tikai ērtības dēļ, bet arī tāpēc, ka tas viņiem liek justies labāk. Taču kas īsti notiek ar mūsu ķermeni, kad no rīta izlaižam ēdienreizi, un vai tas ir droši?

Speciālisti norāda, ka ne visiem ir nepieciešams uzreiz pēc pamošanās uzņemt ēdienu. Dažiem cilvēkiem ķermenis vienkārši nav gatavs pārstrādāt pārtiku agrā rītā, un tādēļ brokastu ēšana var radīt diskomfortu, piemēram, vēdera traucējumus vai nogurumu. Cilvēki, kuri ieklausās savās sajūtās un izvēlas sākt dienu ar glāzi ūdens, tējas vai melnas kafijas, bieži jūtas daudz labāk nekā tie, kas ēd brokastis tikai tāpēc, ka “tā jādara”.

Pēc speciālistu domām, mūsdienās arvien lielāku atzinību gūst ēšanas režīms ar ierobežotu laika logu, kad pārtika tiek uzņemta tikai noteiktā dienas posmā, piemēram, no pusdienlaika līdz vakaram. Šāda pieeja dod gremošanas sistēmai vairāk laika atpūtai un dažkārt var uzlabot enerģijas līmeni, stabilizēt cukura līmeni un palīdzēt masas kontrolei. Tomēr eksperti uzsver, ka šis režīms nav piemērots visiem — katra cilvēka ķermenis funkcionē atšķirīgi.

Speciālisti uzsver, ka svarīgākais ir ieklausīties savās sajūtās. Ja no rīta nejūti izsalkumu un esi enerģisks, iespējams, nav nepieciešams ēst tikai tāpēc, ka tā dara citi. Savukārt, ja bez brokastīm jūties vājš, noguris vai tev ir grūti koncentrēties, viegla maltīte var būt ļoti noderīga. Jāņem vērā arī tas, ka brokastu izlaišana var ietekmēt ikdienas darba spējas un uzmanības noturību, tāpēc katram jāatrod sev piemērotākais ritms.

Speciālisti arī norāda, ka svarīga nav tikai ēšana vai neēšana, bet arī brokastu kvalitāte. Ja tomēr izvēlies ēst no rīta, ieteicams dot priekšroku vieglām un sabalansētām maltītēm — piemēram, auzu pārslām ar augļiem, olbaltumvielām, piemēram, olām vai jogurtam, kā arī labvēlīgiem taukiem no riekstiem vai avokado. Šāda kombinācija palīdz nodrošināt ilgstošu sāta sajūtu un vienmērīgu enerģijas līmeni dienas sākumā.

Interesanti, ka daudzi sportisti un cilvēki, kuri rūpējas par savu dzīvesveidu, pievērš uzmanību tam, kad un ko ēst. Piemēram, paleo un ketogēnās diētas bieži nozīmē ēšanu tikai noteiktā dienas laikā un ēdienu, kurā ir daudz labu tauku un olbaltumvielu. Šīs diētas kļūst arvien populārākas, jo palīdz uzlabot vielmaiņu un dod vairāk enerģijas. Tāpēc, izvēloties ēšanas režīmu, svarīgi domāt par to, kas tev pašam der un kā jūties.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, kā mēs domājam par brokastīm. Dažiem cilvēkiem brokastu izlaišana var radīt raizēšanos vai neērtības, jo viņi uzskata, ka tā ir “nepareiza” vai “neveselīga” izvēle. Daudzi arī uzskata, ka brokastis obligāti jāēd tikai tāpēc, ka tas tiek uzskatīts par labu paradumu. Taču patiesībā ir svarīgi pielāgoties savam ķermenim un klausīties tā vajadzībām. Nav vienas pareizas pieejas — katram jāatrod tas, kas viņam pašam vislabāk der.

Speciālisti galvenokārt iesaka neautomātiski sekot vispārpieņemtajām normām, bet gan ieklausīties savā ķermenī un tā vajadzībās. Mūsdienu uztura pieejas kļūst arvien elastīgākas, un svarīgākais ir justies labi un darboties apzināti. Ja jūties labi, brokastis var izlaist bez problēmām, bet, ja vēlies iekļaut brokastis, speciālisti iesaka izvēlēties sabalansētu un kvalitatīvu maltīti.

Tādējādi brokastu izlaist vai ēst — lēmums pieder jums, un svarīgākais ir tas, kā jūs jūtaties un kāds režīms palīdz jums justies labāk un enerģiskāk. Atceries, ka katrs cilvēks ir unikāls, un tas, kas der vienam, nenozīmē, ka derēs arī citam. Svarīgi ir veidot savu labvēlīga dzīvesveida modeli, kas atbilst jūsu individuālajām vajadzībām un sajūtām.

Padalies ar savām domām un pieredzi komentāros! Varbūt tieši tava pieredze palīdzēs citiem saprast, ko brokastis patiesībā nozīmē mūsdienu pasaulē.